jump to navigation

Gunāru Astru atceroties un par kapitālismu domājot 22 oktobrī, 2011

Posted by vilcins in Sabiedrība.
trackback

Gunāra Astras 80. dzimšanas dienas atcere man ir ļoti nozīmīga diena. No Atmodas laikā pavadītās bērnības laikiem Astras vārds saistīts ar uzstājīgu taisnprātību. Nevaru teikt, ka daudz par viņu zinātu, bet vienmēr bijusi sajūta, ka šis cilvēks spēja iestāties par savu pārliecību, bez tam, bez jebkādas skaidri redzamas iespējamības, ka viņa nostāja varētu ko fundamentāli mainīt apkārtējo uzskatos un sistēmā kopumā.

Tāpēc, nolēmu vispārējai Astras piemiņas rakstu un pasākumu plūdiem pievienot savu artavu — bildi no jaunības laikiem. Vienmēr tikai uz lēģera laiku bildēm skatoties, var piemirsties, ka režīms centās salauzt un nolikt malā gudru cilvēku un disidentu, bet vienlaicīgi ievilka dziļas rievas smuka puiša sejā. Varbūt ne pats lielākais čekas grēks, bet zaudējums tāpat.

Gunārs Astra jaunībā

Par Astru daudzkārt esmu iedomājies, apsverot to, kā es pats paužu savus uzskatus, tai skaitā kad pirms pāris gadiem sāku rakstīt šo emuāru. Vai es spētu dzīvot tā, kā uzskatu par pareizu, it īpaši, ja apstākļi būtu manai izvēlei nelabvēlīgi?

Par laimi, man nav nācies tā pa īstam izdarīt šādas izvēles, ne darba dēļ, ne arī personiskājā dzīvē, ieskaitot seksuālajā. Taču, bieži sķiet, ka izvēlos vienu, divus vai trīs jautājumus, kas tobrīd ir svarīgi, un citas lietas nākas atlikt. Protams, pārlieku liela interese par visu ko esot viena no šizofrēnijas pazīmēm, un spēja izvēlēties galveno ir ļoti nozīmīgs talants un iemaņa, tomēr gribētos, savas vēlmes sasniedzot, nepagrūst malā citus.

Neatkārtošu pats sevi, pukstot par mīksto ķermeņu komodifikāciju pornogrāfijas ražošanai un ar geju un citu mīksto identitāti saistītiem patērētājkultūras jautājumiem, taču uzskatu, ka geju tiesības un dzimuma kategoriju izņemšana no laulību institūcijas, kas ne visiem ir pa prātām, pārlieku dominē mīksto kopienas jautājumu lokā.

No tāluma vērojot Volstrītas ieņēmējus, nevar nepamanīt šīs nelielās, bet kaismīgās iniciatīvas vislielāko vienlaicīgo plusu un mīnusu– konkrētu mērķu trūkumu. Tas ļauj vaicāt, kāpēc gan šie cilvēki ir sanākuši, ja nav mērķu un konkrētu nodomu. Tajā pašā laikā, tikai šādi var domāt un iestāties par sev interesējošo, vienlaicīgi ļaujot tāpāt darīt arī citiem. Tāpēc vien, ka mana sāpe ir tā skarbākā, vai varbūt tā ir jau izsāpēta, nedrīkst nostāties maliņā, “jo uz mani tas neattiecas!” Tā saka, piemēram, šis mīksto tiesību aktīvists. Un domāju, ka tam piekristu arī Gunārs Astra.

Komentāri»

1. zoolander - 23 oktobrī, 2011

Baidos, ka daudzi nacionālisti, ja pavērtos tāda iespēja, attiecībā uz gejiem šodien labprāt piemērotu tādus pašus līdzekļus kā tajos laikos čeka pret disidentiem. Izlasīju G.A. pēdējo vārdu 83. gada “tiesas” sēdē. Apskaužama drosme aizstāvēt savu taisnību līdz galam. Taisni jākaunas par šodienas “problēmām” salīdzinot ar vēl nesenu pagātni.

2. Edge - 23 oktobrī, 2011

Zoolander> – Kam kādas problēmas, kas ko par problēmu uzskata, kurš kā salīdzina :”20. gadsimta 40. gados apmēram 150 tūkstoši cilvēku aizbrauca projām, bēgot no represīvā padomju režīma, savukārt tagad divas reizes vairāk iedzīvotāju ir aizbraukuši, jo netic savai valstij. Un tas jau ir traģiski!

Akadēmiķis Jānis Stradiņš, prognozējot, ka, šādai situācijai turpinoties, Latvijas tauta nostabilizēsies ap 1,3 milj. iedzīvotāju apmērā (“Dienas Bizness”)
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=318464%3Ajnis-stradi&catid=76%3Adienas-citts&Itemid=302

3. Edge - 23 oktobrī, 2011

Vilciņš> – Par Gunāru Astru un reālo sociālisma/komunismua laiku arī vajadzētu padomāt. Ne jau vienas vienīgas traģēdijas, netaisnības, pārestības, nelaimes un ciešanas notikās Latvijā laika posmā no 1945.g.9.maija līdz 1990.g.4.maijam. Vajag objektīvāk novērtēt to divu pēckara paaudžu paveikto, kas pēc 2.Pasaules kara sagrauto Latviju atjaunoja un spēja pacelt.

4. vilcins - 25 oktobrī, 2011

zoolander -> lai gan ir arī tādi nacionālisti, kādus tu tos apraksti, taču ir ļoti daudzi atvērti cilvēki, kam nacionālisms nav saistīts ar ksenofobiju un aprobežotību. Piemēram, ar Mozaīku ir saistīti vairāki ļoti nacionāli noskaņoti cilvēki, it īpaši trimdinieki.

Edge -> Es būšu pēdējais, kas apgalvos, ka padomju laiks būtu bijis viena bēdu ieleja. Es piedzimu kolhozā, kas bija gandrīz kolhozs-miljonārs, un mēs toreiz dzīvojām nepavisam ne slikti. Bet es arī zinu, ka mana ģimene, lai arī vieni no pirmajiem Tautas frontē, katrā ziņā astoņdesmitajos baidījās no izrunāšanās.

5. Edge - 26 oktobrī, 2011

Vilcins> – Daudzi baidījās toreiz, baidās arī tagad (palikt bez darba, laikus nesamaksāt nekustamā īpašuma nodokli utt.utml.). Bailes – tas nav nekas ārkārtējs, taču spēt tās pārvarēt, lai tiešām kļūtu brīvs cilvēks…
Manuprāt,tāpēc jau Latvija pēc 2.Pasaules kara nekļuva par ”bēdu ieleju”, bet gan tika atjaunota, ka bija pietiekoši liels skaits ne tikai brīvu, bet arī gudru vīru – E.Kauliņš, J.Blūms, J.Rubulis, A.Čikste u.c.
Astra bij’ drosmīgs, brīvs cilvēks, taču pārgalvīgs gan – secinu pēc P.Raudsepa raksta TV Net. Ķircināt čekistus 1980-o gadu sākumā varēja tāds neapdomīgais ‘zaļais’ kā es, bet ne jau pieredzējušais Astra. Žēl, žēl gan, ka arī Berklavs nebij’ savaldīgāks un viltīgāks sarunās ar Hruščovu.Žēl, ka Astra nebij’ starp 1990.g.4.maija līderiem. Droši vien VVF taisnība: ‘Tādi esam – un citādi nevaram būt….’.

6. Edge - 26 oktobrī, 2011

Vilcins > – Daudzi baidījās 50 gadus, un baidās arī tagad – pazaudēt darbu, palikt bez mitekļa un medicīniskās aprūpes – no tiem padomju sociālās sistēmas labumiem, ko brīvie un gudrie pēc 2.Pasaules kara spēja sarūpēt. E.Kauliņš, J.Blūms, J.Rubulis, A.Čikste u.c. jau spēja bailes pārvarēt, spēja gudri rīkoties. Ja Berklavs nebūtu tik ‘lecīgs’ pret Hruščovu vai Astra pret čekistiem 1983.g. (spriežu pēc P.Raudsepa raksta TvNETā), tad, kas zin’, iespējams, būtu līderos abi divi arī pēc 1991.g.21.augusta? Gudrība, apdomība, tālredzība – tas pietrūkst, jeb, varbūt, VVF taisnība: ‘Tādi esam – un citādi nemaz nevaram būt….’.?

7. Edge - 28 oktobrī, 2011

Vilciņš> – 1980-os baidījās ?! Vai tad 1990-os neviens ne no kā nebaidījās? Tagad, kad esm ES un NATO ‘zaķpastalu’ kļuvis mazāk?

8. vilcins - 29 oktobrī, 2011

Edge-> baidījās, bet ir milzīga atšķirība starp bailēm no nekārtības un bailēm no sistemātiskas domu kontroles. Ir atšķirība starp bailēm par izrunāšanos zaudēt Lemberga stipendiju un bailēm nonākt cietumā par Amerikas balss klausīšanos.


Komentēt