jump to navigation

Blondīne, mīkstais, un zīdainis janvāris 6, 2009

Posted by vilcins in Identitāte, Politika, Sabiedrība, Ģimene.
Tags: , , ,
trackback

Šodien ilggadīga draudzene paņēma sava brāļa trīs mēnešus veco meitu ķengura somā un mēs trijatā gājām gar ostu uz bibliotēku.

Zīdainis pie viņas krūtīm un auduma maisiņš ar daudzkārt izmantojamiem autiņiem uz mana pleca padarīja mūs par perfektu jauno vecāku pāri- sportiski jauni cilvēki ar veselīgu bērniņu izbauda svaigo jūras līča gaisu.

Zīdaiņi ir skaisti un ir neiespējami salīdzināt ar jebko citu tās emocijas, kādas rodas, turot rokās mazo bezpalīdzīgo radībiņu.

Neesmu vēl izlēmis, vai vēlos radīt bērnus. Šī izvēle nav vienkārša jebkuram cilvēkam vai pārim, bet jo īpaši tiem, kuru tiesības būt vecākiem nav aizsargātas ar likumu un paražām

Lai pārdomāti laistu bērnu pasaulē, kurā valdošais likums ir nevienlīdzība, vardarbība un naids, ir jābūt ārkārtējai pārliecībai par savu spēju bērniņu pasargāt un nodrošināt. Pašlaik esmu pārāk aizņemts ar savas dzīves baudīšanu un noteikti nevaru uzņemties tādu atbildību.

Bet pieņemu, ka pēc pāris gadiem un kopā ar atbilstošu partneri tas būtu iespējams. Šaubos vai viens es spētu materiāli nodrošināt tādu izglītību un audzināšanu, kādu ikviens bērns būtu pelnījis, neskatoties uz to, ka mani vecāki labprāt uzņemtos vecvecāku lomu. Apbrīnoju tās daudzās viena vecāka ģimenes, kas audzina bērnus un dara to labi.

Protams, jāapsver arī tas, ka vienam vai viendzimuma pārī tikt pie bērniem ir mazliet sarežģīti. Viena iespēja ir satikt kādu, kam jau ir bērni. Vismaz viens pāris manā paziņu lokā ir viens šāds pāris, un bērni bija jau augstskolas vecumā, kad viņi satikās.

Otrs variants ir adopcija, kas, lai arī Latvijā ir legāla, ir sarežģīta, un cik noprotu, ārpus radinieku loka gandrīz neiespējama. Dānija nesen atvēra adopcijas iespējas “laulībām līdzīgi dzīvojošiem” vien-dzimuma pāriem, neskatoties uz iespēju, ka dažas valstis, no kurām uz Dāniju tiek adoptēti bērni, varētu liegt adopcijas, ja tās pieejamas arī mīkstajiem.

Protams, var arī mēģināt dzīvot vietā, kur ir pieejamas pilntiesīgas mīksto laulības, piemēram, Norvēģija.

Vēl viena iespēja ir radīt bērnu ar surogātmātes palīdzību. Cik noprotu, parasti pāris nolīgst sievieti, kas ir gatava bērniņu iznēsāt par maksu, vai arī atrod draudzeni vai radiniece, kas to vēlas uzņemties. Man vairākkārt draudzenes ir piedāvājušas iznēsāt bērnu, tad ja es to kādreiz vēlēšos, tā kā pieņemu, ka atrast surogātmāti nebūtu neiespējami. Jāņem vērā, gan, ka arī šajā gadījumā adopcijas likumi var būt viendzimuma pārim nelabvēlīgi.

Atgriežoties pie pastaigas ar zīdaini, es sāku rakstīt, jo gribēju izstāstīt cik neierasti bija uz ielas izskatīties kā daļai no heteroseksuāla pāra. No vienas puses, bija patīkami sajust pretimnācēju uzmanību un pat cieņa, jo reti kurš neatmaigst zīdaiņa klātbūtnē. Tajā pašā laikā manī kņudēja gandrīz vai skaudība par to, ka piedzīvot šādu attieksmi ir heteroseksuālu pāru neapšaubāmas tiesības, un zināmā mērā pat pienākums, bet mīksto pāriem par tādām jācīnās.

Tomēr, visinteresantāk bija tajos mirkļos, kad pretī skrēja izskatīgi sportisti. Gan mana draudzene, ar bērnu pie krūtīm, gan es skatījāmies viņiem acīs ar interesi, un pretī saņēmām lielākoties mazliet apjukušu mulsumu.

Advertisements

Komentāri»

1. Neatkarīgais - janvāris 6, 2009

Tavs viedoklis atgādina mana drauga uzskatus. Viņam liekas, ka apkārt valda tik daudz ļaunuma, ka pasaule ikvienam bērnam pārāk daudz nodara pāri un traumē pārāk spēcīgi, nemaz nerunājot par tiem, kuriem ir divi tēti vai māmiņas. Un tieši tāpēc, ka viņš nespētu bērnam garantēt ‘labu dzīvi’, nav pareizi laist bērnu pasaulē. Vienīgā iespēja – ‘izglābt’ kādu, viņu adaptējot no kādas pasaules trešās valsts, būtībā izvelkot no dubļu peļķes.

Un par sportistiem smieklīgi visnotaļ. Bet Latvijā cilvēkiem liekas, ka homoseksuālisms ir tik reti sastopams, ka iespēja, skrienot gar krastmalu, paskriet garām kādam gejam nepastāv. Tā kā gan jau tie sportisti nodomāja, ka viņiem starp zobiem rēgojas brokastu pārpalikumi un tāpēc arī mulsa 😉

2. Rendija - janvāris 6, 2009

cik gan dīvainai sievietei jābūt, lai atdotu bērnu, kuru iznēsājusi. Tur visiem instinktiem jabūt totālā p*****…

vilcins - janvāris 7, 2009

nu, var jau arī būt zālamana tiesas gadījums, un bērniņu atdod adoptācijai tāpēc, ka tā būs labāk mazajam. cik gan bieži nākas nodomāt, ka būtu bijis labāk, ja viena vai otra ģimene būtu savus bērnus atdevusi adoptācijai.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: